inmoderātior (comparative, neuter inmoderātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | inmoderātior | inmoderātius | inmoderātiōrēs | inmoderātiōra | |
genitive | inmoderātiōris | inmoderātiōrum | |||
dative | inmoderātiōrī | inmoderātiōribus | |||
accusative | inmoderātiōrem | inmoderātius | inmoderātiōrēs inmoderātiōrīs |
inmoderātiōra | |
ablative | inmoderātiōre inmoderātiōrī |
inmoderātiōribus | |||
vocative | inmoderātior | inmoderātius | inmoderātiōrēs | inmoderātiōra |