Perfect passive participle of inoblector
inoblectātus (feminine inoblectāta, neuter inoblectātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inoblectātus | inoblectāta | inoblectātum | inoblectātī | inoblectātae | inoblectāta | |
genitive | inoblectātī | inoblectātae | inoblectātī | inoblectātōrum | inoblectātārum | inoblectātōrum | |
dative | inoblectātō | inoblectātae | inoblectātō | inoblectātīs | |||
accusative | inoblectātum | inoblectātam | inoblectātum | inoblectātōs | inoblectātās | inoblectāta | |
ablative | inoblectātō | inoblectātā | inoblectātō | inoblectātīs | |||
vocative | inoblectāte | inoblectāta | inoblectātum | inoblectātī | inoblectātae | inoblectāta |