inperītus (feminine inperīta, neuter inperītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inperītus | inperīta | inperītum | inperītī | inperītae | inperīta | |
genitive | inperītī | inperītae | inperītī | inperītōrum | inperītārum | inperītōrum | |
dative | inperītō | inperītae | inperītō | inperītīs | |||
accusative | inperītum | inperītam | inperītum | inperītōs | inperītās | inperīta | |
ablative | inperītō | inperītā | inperītō | inperītīs | |||
vocative | inperīte | inperīta | inperītum | inperītī | inperītae | inperīta |