Perfect passive participle of inpertiō
inpertītus (feminine inpertīta, neuter inpertītum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inpertītus | inpertīta | inpertītum | inpertītī | inpertītae | inpertīta | |
genitive | inpertītī | inpertītae | inpertītī | inpertītōrum | inpertītārum | inpertītōrum | |
dative | inpertītō | inpertītae | inpertītō | inpertītīs | |||
accusative | inpertītum | inpertītam | inpertītum | inpertītōs | inpertītās | inpertīta | |
ablative | inpertītō | inpertītā | inpertītō | inpertītīs | |||
vocative | inpertīte | inpertīta | inpertītum | inpertītī | inpertītae | inpertīta |