inpolītus (feminine inpolīta, neuter inpolītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inpolītus | inpolīta | inpolītum | inpolītī | inpolītae | inpolīta | |
genitive | inpolītī | inpolītae | inpolītī | inpolītōrum | inpolītārum | inpolītōrum | |
dative | inpolītō | inpolītae | inpolītō | inpolītīs | |||
accusative | inpolītum | inpolītam | inpolītum | inpolītōs | inpolītās | inpolīta | |
ablative | inpolītō | inpolītā | inpolītō | inpolītīs | |||
vocative | inpolīte | inpolīta | inpolītum | inpolītī | inpolītae | inpolīta |