inreprehēnsus (feminine inreprehēnsa, neuter inreprehēnsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | inreprehēnsus | inreprehēnsa | inreprehēnsum | inreprehēnsī | inreprehēnsae | inreprehēnsa | |
genitive | inreprehēnsī | inreprehēnsae | inreprehēnsī | inreprehēnsōrum | inreprehēnsārum | inreprehēnsōrum | |
dative | inreprehēnsō | inreprehēnsae | inreprehēnsō | inreprehēnsīs | |||
accusative | inreprehēnsum | inreprehēnsam | inreprehēnsum | inreprehēnsōs | inreprehēnsās | inreprehēnsa | |
ablative | inreprehēnsō | inreprehēnsā | inreprehēnsō | inreprehēnsīs | |||
vocative | inreprehēnse | inreprehēnsa | inreprehēnsum | inreprehēnsī | inreprehēnsae | inreprehēnsa |