From in- (“un-”) + salūtātus (“greeted”), from the perfect passive participle of salūtō (“to greet, salute”).
īnsalūtātus (feminine īnsalūtāta, neuter īnsalūtātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnsalūtātus | īnsalūtāta | īnsalūtātum | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtāta | |
genitive | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtātī | īnsalūtātōrum | īnsalūtātārum | īnsalūtātōrum | |
dative | īnsalūtātō | īnsalūtātae | īnsalūtātō | īnsalūtātīs | |||
accusative | īnsalūtātum | īnsalūtātam | īnsalūtātum | īnsalūtātōs | īnsalūtātās | īnsalūtāta | |
ablative | īnsalūtātō | īnsalūtātā | īnsalūtātō | īnsalūtātīs | |||
vocative | īnsalūtāte | īnsalūtāta | īnsalūtātum | īnsalūtātī | īnsalūtātae | īnsalūtāta |