Present participle of īnsenēscō
īnsenēscēns (genitive īnsenēscentis); third-declension one-termination participle
{{rfdef}}
.Third-declension participle.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | īnsenēscēns | īnsenēscentēs | īnsenēscentia | ||
genitive | īnsenēscentis | īnsenēscentium | |||
dative | īnsenēscentī | īnsenēscentibus | |||
accusative | īnsenēscentem | īnsenēscēns | īnsenēscentēs īnsenēscentīs |
īnsenēscentia | |
ablative | īnsenēscente īnsenēscentī1 |
īnsenēscentibus | |||
vocative | īnsenēscēns | īnsenēscentēs | īnsenēscentia |
1When used purely as an adjective.