Perfect passive participle of īnsigniō (“mark; distinguish”).
īnsignītus (feminine īnsignīta, neuter īnsignītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnsignītus | īnsignīta | īnsignītum | īnsignītī | īnsignītae | īnsignīta | |
genitive | īnsignītī | īnsignītae | īnsignītī | īnsignītōrum | īnsignītārum | īnsignītōrum | |
dative | īnsignītō | īnsignītae | īnsignītō | īnsignītīs | |||
accusative | īnsignītum | īnsignītam | īnsignītum | īnsignītōs | īnsignītās | īnsignīta | |
ablative | īnsignītō | īnsignītā | īnsignītō | īnsignītīs | |||
vocative | īnsignīte | īnsignīta | īnsignītum | īnsignītī | īnsignītae | īnsignīta |