Perfect passive participle of īnsinuō.
īnsinuātus (feminine īnsinuāta, neuter īnsinuātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnsinuātus | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta | |
genitive | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuātī | īnsinuātōrum | īnsinuātārum | īnsinuātōrum | |
dative | īnsinuātō | īnsinuātae | īnsinuātō | īnsinuātīs | |||
accusative | īnsinuātum | īnsinuātam | īnsinuātum | īnsinuātōs | īnsinuātās | īnsinuāta | |
ablative | īnsinuātō | īnsinuātā | īnsinuātō | īnsinuātīs | |||
vocative | īnsinuāte | īnsinuāta | īnsinuātum | īnsinuātī | īnsinuātae | īnsinuāta |