Perfect passive participle of īnspīrō.
īnspīrātus (feminine īnspīrāta, neuter īnspīrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnspīrātus | īnspīrāta | īnspīrātum | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrāta | |
genitive | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrātī | īnspīrātōrum | īnspīrātārum | īnspīrātōrum | |
dative | īnspīrātō | īnspīrātae | īnspīrātō | īnspīrātīs | |||
accusative | īnspīrātum | īnspīrātam | īnspīrātum | īnspīrātōs | īnspīrātās | īnspīrāta | |
ablative | īnspīrātō | īnspīrātā | īnspīrātō | īnspīrātīs | |||
vocative | īnspīrāte | īnspīrāta | īnspīrātum | īnspīrātī | īnspīrātae | īnspīrāta |