in- (“un-”) + spoliātus (“plundered”)
īnspoliātus (feminine īnspoliāta, neuter īnspoliātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnspoliātus | īnspoliāta | īnspoliātum | īnspoliātī | īnspoliātae | īnspoliāta | |
genitive | īnspoliātī | īnspoliātae | īnspoliātī | īnspoliātōrum | īnspoliātārum | īnspoliātōrum | |
dative | īnspoliātō | īnspoliātae | īnspoliātō | īnspoliātīs | |||
accusative | īnspoliātum | īnspoliātam | īnspoliātum | īnspoliātōs | īnspoliātās | īnspoliāta | |
ablative | īnspoliātō | īnspoliātā | īnspoliātō | īnspoliātīs | |||
vocative | īnspoliāte | īnspoliāta | īnspoliātum | īnspoliātī | īnspoliātae | īnspoliāta |