Perfect passive participle of īnstaurō.
īnstaurātus (feminine īnstaurāta, neuter īnstaurātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnstaurātus | īnstaurāta | īnstaurātum | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurāta | |
genitive | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurātī | īnstaurātōrum | īnstaurātārum | īnstaurātōrum | |
dative | īnstaurātō | īnstaurātae | īnstaurātō | īnstaurātīs | |||
accusative | īnstaurātum | īnstaurātam | īnstaurātum | īnstaurātōs | īnstaurātās | īnstaurāta | |
ablative | īnstaurātō | īnstaurātā | īnstaurātō | īnstaurātīs | |||
vocative | īnstaurāte | īnstaurāta | īnstaurātum | īnstaurātī | īnstaurātae | īnstaurāta |