Perfect passive participle of īnstillō (“instil, inspire”).
īnstīllātus (feminine īnstīllāta, neuter īnstīllātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnstīllātus | īnstīllāta | īnstīllātum | īnstīllātī | īnstīllātae | īnstīllāta | |
genitive | īnstīllātī | īnstīllātae | īnstīllātī | īnstīllātōrum | īnstīllātārum | īnstīllātōrum | |
dative | īnstīllātō | īnstīllātae | īnstīllātō | īnstīllātīs | |||
accusative | īnstīllātum | īnstīllātam | īnstīllātum | īnstīllātōs | īnstīllātās | īnstīllāta | |
ablative | īnstīllātō | īnstīllātā | īnstīllātō | īnstīllātīs | |||
vocative | īnstīllāte | īnstīllāta | īnstīllātum | īnstīllātī | īnstīllātae | īnstīllāta |