īnstīnctus m (genitive īnstīnctūs); fourth declension
Fourth-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | īnstīnctus | īnstīnctūs |
genitive | īnstīnctūs | īnstīnctuum |
dative | īnstīnctuī | īnstīnctibus |
accusative | īnstīnctum | īnstīnctūs |
ablative | īnstīnctū | īnstīnctibus |
vocative | īnstīnctus | īnstīnctūs |
Perfect passive participle of instinguo (“instigate”).
īnstīnctus (feminine īnstīncta, neuter īnstīnctum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnstīnctus | īnstīncta | īnstīnctum | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīncta | |
genitive | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīnctī | īnstīnctōrum | īnstīnctārum | īnstīnctōrum | |
dative | īnstīnctō | īnstīnctae | īnstīnctō | īnstīnctīs | |||
accusative | īnstīnctum | īnstīnctam | īnstīnctum | īnstīnctōs | īnstīnctās | īnstīncta | |
ablative | īnstīnctō | īnstīnctā | īnstīnctō | īnstīnctīs | |||
vocative | īnstīncte | īnstīncta | īnstīnctum | īnstīnctī | īnstīnctae | īnstīncta |