īnsuētus (feminine īnsuēta, neuter īnsuētum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | īnsuētus | īnsuēta | īnsuētum | īnsuētī | īnsuētae | īnsuēta | |
genitive | īnsuētī | īnsuētae | īnsuētī | īnsuētōrum | īnsuētārum | īnsuētōrum | |
dative | īnsuētō | īnsuētae | īnsuētō | īnsuētīs | |||
accusative | īnsuētum | īnsuētam | īnsuētum | īnsuētōs | īnsuētās | īnsuēta | |
ablative | īnsuētō | īnsuētā | īnsuētō | īnsuētīs | |||
vocative | īnsuēte | īnsuēta | īnsuētum | īnsuētī | īnsuētae | īnsuēta |