in- + (con)tāminātus (“touched, contaminated”)
intāminātus (feminine intāmināta, neuter intāminātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intāminātus | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta | |
genitive | intāminātī | intāminātae | intāminātī | intāminātōrum | intāminātārum | intāminātōrum | |
dative | intāminātō | intāminātae | intāminātō | intāminātīs | |||
accusative | intāminātum | intāminātam | intāminātum | intāminātōs | intāminātās | intāmināta | |
ablative | intāminātō | intāminātā | intāminātō | intāminātīs | |||
vocative | intāmināte | intāmināta | intāminātum | intāminātī | intāminātae | intāmināta |