From in- + tempestīvus.
intempestīvus (feminine intempestīva, neuter intempestīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intempestīvus | intempestīva | intempestīvum | intempestīvī | intempestīvae | intempestīva | |
genitive | intempestīvī | intempestīvae | intempestīvī | intempestīvōrum | intempestīvārum | intempestīvōrum | |
dative | intempestīvō | intempestīvae | intempestīvō | intempestīvīs | |||
accusative | intempestīvum | intempestīvam | intempestīvum | intempestīvōs | intempestīvās | intempestīva | |
ablative | intempestīvō | intempestīvā | intempestīvō | intempestīvīs | |||
vocative | intempestīve | intempestīva | intempestīvum | intempestīvī | intempestīvae | intempestīva |