From inter- + necō (“to kill, murder”) + -īvus.
internecīvus (feminine internecīva, neuter internecīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | internecīvus | internecīva | internecīvum | internecīvī | internecīvae | internecīva | |
genitive | internecīvī | internecīvae | internecīvī | internecīvōrum | internecīvārum | internecīvōrum | |
dative | internecīvō | internecīvae | internecīvō | internecīvīs | |||
accusative | internecīvum | internecīvam | internecīvum | internecīvōs | internecīvās | internecīva | |
ablative | internecīvō | internecīvā | internecīvō | internecīvīs | |||
vocative | internecīve | internecīva | internecīvum | internecīvī | internecīvae | internecīva |