From intonā(cija) (“intonation”) + -īvs. Clearly not formed as such in Latvian, but borrowed and adapted from other European languages.
| Audio: | (file) |
intonatīvs (definite intonatīvais, adverb intonatīvi)
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | intonatīvs | intonatīvi | intonatīva | intonatīvas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | intonatīvu | intonatīvus | intonatīvu | intonatīvas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | intonatīva | intonatīvu | intonatīvas | intonatīvu | |||||
| dative (datīvs) | intonatīvam | intonatīviem | intonatīvai | intonatīvām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | intonatīvu | intonatīviem | intonatīvu | intonatīvām | |||||
| locative (lokatīvs) | intonatīvā | intonatīvos | intonatīvā | intonatīvās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||