Perfect passive participle of intonō
intonātus (feminine intonāta, neuter intonātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intonātus | intonāta | intonātum | intonātī | intonātae | intonāta | |
genitive | intonātī | intonātae | intonātī | intonātōrum | intonātārum | intonātōrum | |
dative | intonātō | intonātae | intonātō | intonātīs | |||
accusative | intonātum | intonātam | intonātum | intonātōs | intonātās | intonāta | |
ablative | intonātō | intonātā | intonātō | intonātīs | |||
vocative | intonāte | intonāta | intonātum | intonātī | intonātae | intonāta |