From in- + trānsitīvus.
intrānsitīvus (feminine intrānsitīva, neuter intrānsitīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | intrānsitīvus | intrānsitīva | intrānsitīvum | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīva | |
genitive | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīvī | intrānsitīvōrum | intrānsitīvārum | intrānsitīvōrum | |
dative | intrānsitīvō | intrānsitīvae | intrānsitīvō | intrānsitīvīs | |||
accusative | intrānsitīvum | intrānsitīvam | intrānsitīvum | intrānsitīvōs | intrānsitīvās | intrānsitīva | |
ablative | intrānsitīvō | intrānsitīvā | intrānsitīvō | intrānsitīvīs | |||
vocative | intrānsitīve | intrānsitīva | intrānsitīvum | intrānsitīvī | intrānsitīvae | intrānsitīva |