Future active participle of invaleō.
invalitūrus (feminine invalitūra, neuter invalitūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | invalitūrus | invalitūra | invalitūrum | invalitūrī | invalitūrae | invalitūra | |
genitive | invalitūrī | invalitūrae | invalitūrī | invalitūrōrum | invalitūrārum | invalitūrōrum | |
dative | invalitūrō | invalitūrae | invalitūrō | invalitūrīs | |||
accusative | invalitūrum | invalitūram | invalitūrum | invalitūrōs | invalitūrās | invalitūra | |
ablative | invalitūrō | invalitūrā | invalitūrō | invalitūrīs | |||
vocative | invalitūre | invalitūra | invalitūrum | invalitūrī | invalitūrae | invalitūra |