involātūrus (feminine involātūra, neuter involātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | involātūrus | involātūra | involātūrum | involātūrī | involātūrae | involātūra | |
genitive | involātūrī | involātūrae | involātūrī | involātūrōrum | involātūrārum | involātūrōrum | |
dative | involātūrō | involātūrō | involātūrīs | ||||
accusative | involātūrum | involātūram | involātūrum | involātūrōs | involātūrās | involātūra | |
ablative | involātūrō | involātūrā | involātūrō | involātūrīs | |||
vocative | involātūre | involātūra | involātūrum | involātūrī | involātūrae | involātūra |