Future active participle of irrētiō.
irrētītūrus (feminine irrētītūra, neuter irrētītūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | irrētītūrus | irrētītūra | irrētītūrum | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūra | |
genitive | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūrī | irrētītūrōrum | irrētītūrārum | irrētītūrōrum | |
dative | irrētītūrō | irrētītūrae | irrētītūrō | irrētītūrīs | |||
accusative | irrētītūrum | irrētītūram | irrētītūrum | irrētītūrōs | irrētītūrās | irrētītūra | |
ablative | irrētītūrō | irrētītūrā | irrētītūrō | irrētītūrīs | |||
vocative | irrētītūre | irrētītūra | irrētītūrum | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūra |