Perfect passive participle of irrētiō.
irrētītus (feminine irrētīta, neuter irrētītum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | irrētītus | irrētīta | irrētītum | irrētītī | irrētītae | irrētīta | |
genitive | irrētītī | irrētītae | irrētītī | irrētītōrum | irrētītārum | irrētītōrum | |
dative | irrētītō | irrētītae | irrētītō | irrētītīs | |||
accusative | irrētītum | irrētītam | irrētītum | irrētītōs | irrētītās | irrētīta | |
ablative | irrētītō | irrētītā | irrētītō | irrētītīs | |||
vocative | irrētīte | irrētīta | irrētītum | irrētītī | irrētītae | irrētīta |