Future active participle of irrōrō.
irrōrātūrus (feminine irrōrātūra, neuter irrōrātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | irrōrātūrus | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra | |
genitive | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūrī | irrōrātūrōrum | irrōrātūrārum | irrōrātūrōrum | |
dative | irrōrātūrō | irrōrātūrae | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | |||
accusative | irrōrātūrum | irrōrātūram | irrōrātūrum | irrōrātūrōs | irrōrātūrās | irrōrātūra | |
ablative | irrōrātūrō | irrōrātūrā | irrōrātūrō | irrōrātūrīs | |||
vocative | irrōrātūre | irrōrātūra | irrōrātūrum | irrōrātūrī | irrōrātūrae | irrōrātūra |