Future active participle of irrumō.
irrumātūrus (feminine irrumātūra, neuter irrumātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | irrumātūrus | irrumātūra | irrumātūrum | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūra | |
genitive | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūrī | irrumātūrōrum | irrumātūrārum | irrumātūrōrum | |
dative | irrumātūrō | irrumātūrae | irrumātūrō | irrumātūrīs | |||
accusative | irrumātūrum | irrumātūram | irrumātūrum | irrumātūrōs | irrumātūrās | irrumātūra | |
ablative | irrumātūrō | irrumātūrā | irrumātūrō | irrumātūrīs | |||
vocative | irrumātūre | irrumātūra | irrumātūrum | irrumātūrī | irrumātūrae | irrumātūra |