Future active participle of irruō.
irrutūrus (feminine irrutūra, neuter irrutūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | irrutūrus | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra | |
genitive | irrutūrī | irrutūrae | irrutūrī | irrutūrōrum | irrutūrārum | irrutūrōrum | |
dative | irrutūrō | irrutūrae | irrutūrō | irrutūrīs | |||
accusative | irrutūrum | irrutūram | irrutūrum | irrutūrōs | irrutūrās | irrutūra | |
ablative | irrutūrō | irrutūrā | irrutūrō | irrutūrīs | |||
vocative | irrutūre | irrutūra | irrutūrum | irrutūrī | irrutūrae | irrutūra |