iūsticiārius m (genitive iūsticiāriī or iūsticiārī); second declension
Second-declension noun.
1Found in older Latin (until the Augustan Age).
iūsticiārius (feminine iūsticiāria, neuter iūsticiārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | iūsticiārius | iūsticiāria | iūsticiārium | iūsticiāriī | iūsticiāriae | iūsticiāria | |
genitive | iūsticiāriī | iūsticiāriae | iūsticiāriī | iūsticiāriōrum | iūsticiāriārum | iūsticiāriōrum | |
dative | iūsticiāriō | iūsticiāriae | iūsticiāriō | iūsticiāriīs | |||
accusative | iūsticiārium | iūsticiāriam | iūsticiārium | iūsticiāriōs | iūsticiāriās | iūsticiāria | |
ablative | iūsticiāriō | iūsticiāriā | iūsticiāriō | iūsticiāriīs | |||
vocative | iūsticiārie | iūsticiāria | iūsticiārium | iūsticiāriī | iūsticiāriae | iūsticiāria |