From izaicināt (“to challenge”, verb (past stem izaicināj-)) + -ums (noun-forming suffix).
izaicinājums m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | izaicinājums | izaicinājumi |
| genitive (ģenitīvs) | izaicinājuma | izaicinājumu |
| dative (datīvs) | izaicinājumam | izaicinājumiem |
| accusative (akuzatīvs) | izaicinājumu | izaicinājumus |
| instrumental (instrumentālis) | izaicinājumu | izaicinājumiem |
| locative (lokatīvs) | izaicinājumā | izaicinājumos |
| vocative (vokatīvs) | izaicinājum | izaicinājumi |