From izsaukuma (genitive case of izsaukums (“call”)) + zīme (“sign, mark”).
izsaukuma zīme f (5th declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | izsaukuma zīme | izsaukuma zīmes |
accusative (akuzatīvs) | izsaukuma zīmi | izsaukuma zīmes |
genitive (ģenitīvs) | izsaukuma zīmes | izsaukuma zīmju |
dative (datīvs) | izsaukuma zīmei | izsaukuma zīmēm |
instrumental (instrumentālis) | izsaukuma zīmi | izsaukuma zīmēm |
locative (lokatīvs) | izsaukuma zīmē | izsaukuma zīmēs |
vocative (vokatīvs) | izsaukuma zīme | izsaukuma zīmes |