From izteikt (“to express”) + -iens.
izteiciens m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | izteiciens | izteicieni |
accusative (akuzatīvs) | izteicienu | izteicienus |
genitive (ģenitīvs) | izteiciena | izteicienu |
dative (datīvs) | izteicienam | izteicieniem |
instrumental (instrumentālis) | izteicienu | izteicieniem |
locative (lokatīvs) | izteicienā | izteicienos |
vocative (vokatīvs) | izteicien | izteicieni |