iztulkojis (definite iztulkojušais)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | iztulkojis | iztulkojuši | iztulkojusi | iztulkojušas | |||||
accusative (akuzatīvs) | iztulkojušu | iztulkojušus | iztulkojušu | iztulkojušas | |||||
genitive (ģenitīvs) | iztulkojuša | iztulkojušu | iztulkojušas | iztulkojušu | |||||
dative (datīvs) | iztulkojušam | iztulkojušiem | iztulkojušai | iztulkojušām | |||||
instrumental (instrumentālis) | iztulkojušu | iztulkojušiem | iztulkojušu | iztulkojušām | |||||
locative (lokatīvs) | iztulkojušā | iztulkojušos | iztulkojušā | iztulkojušās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||