iztulkojošs (definite iztulkojošais; adverb iztulkojoši)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | iztulkojošs | iztulkojoši | iztulkojoša | iztulkojošas | |||||
genitive (ģenitīvs) | iztulkojoša | iztulkojošu | iztulkojošas | iztulkojošu | |||||
dative (datīvs) | iztulkojošam | iztulkojošiem | iztulkojošai | iztulkojošām | |||||
accusative (akuzatīvs) | iztulkojošu | iztulkojošus | iztulkojošu | iztulkojošas | |||||
instrumental (instrumentālis) | iztulkojošu | iztulkojošiem | iztulkojošu | iztulkojošām | |||||
locative (lokatīvs) | iztulkojošā | iztulkojošos | iztulkojošā | iztulkojošās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||