Perfect passive participle of jactō.
jactātus (feminine jactāta, neuter jactātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | jactātus | jactāta | jactātum | jactātī | jactātae | jactāta | |
genitive | jactātī | jactātae | jactātī | jactātōrum | jactātārum | jactātōrum | |
dative | jactātō | jactātae | jactātō | jactātīs | |||
accusative | jactātum | jactātam | jactātum | jactātōs | jactātās | jactāta | |
ablative | jactātō | jactātā | jactātō | jactātīs | |||
vocative | jactāte | jactāta | jactātum | jactātī | jactātae | jactāta |