Perfect passive participle of jactitō.
jactitātus (feminine jactitāta, neuter jactitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | jactitātus | jactitāta | jactitātum | jactitātī | jactitātae | jactitāta | |
genitive | jactitātī | jactitātae | jactitātī | jactitātōrum | jactitātārum | jactitātōrum | |
dative | jactitātō | jactitātae | jactitātō | jactitātīs | |||
accusative | jactitātum | jactitātam | jactitātum | jactitātōs | jactitātās | jactitāta | |
ablative | jactitātō | jactitātā | jactitātō | jactitātīs | |||
vocative | jactitāte | jactitāta | jactitātum | jactitātī | jactitātae | jactitāta |