jūdicātūrus (feminine jūdicātūra, neuter jūdicātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | jūdicātūrus | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra | |
genitive | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūrī | jūdicātūrōrum | jūdicātūrārum | jūdicātūrōrum | |
dative | jūdicātūrō | jūdicātūrae | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | |||
accusative | jūdicātūrum | jūdicātūram | jūdicātūrum | jūdicātūrōs | jūdicātūrās | jūdicātūra | |
ablative | jūdicātūrō | jūdicātūrā | jūdicātūrō | jūdicātūrīs | |||
vocative | jūdicātūre | jūdicātūra | jūdicātūrum | jūdicātūrī | jūdicātūrae | jūdicātūra |