Perfect passive participle of jūdicō.
jūdicātus (feminine jūdicāta, neuter jūdicātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | jūdicātus | jūdicāta | jūdicātum | jūdicātī | jūdicātae | jūdicāta | |
genitive | jūdicātī | jūdicātae | jūdicātī | jūdicātōrum | jūdicātārum | jūdicātōrum | |
dative | jūdicātō | jūdicātae | jūdicātō | jūdicātīs | |||
accusative | jūdicātum | jūdicātam | jūdicātum | jūdicātōs | jūdicātās | jūdicāta | |
ablative | jūdicātō | jūdicātā | jūdicātō | jūdicātīs | |||
vocative | jūdicāte | jūdicāta | jūdicātum | jūdicātī | jūdicātae | jūdicāta |