From kāšu (“hook”) + krusts (“cross”). Calque of German Hakenkreuz.
kāškrusts m (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kāškrusts | kāškrusti |
| accusative (akuzatīvs) | kāškrustu | kāškrustus |
| genitive (ģenitīvs) | kāškrusta | kāškrustu |
| dative (datīvs) | kāškrustam | kāškrustiem |
| instrumental (instrumentālis) | kāškrustu | kāškrustiem |
| locative (lokatīvs) | kāškrustā | kāškrustos |
| vocative (vokatīvs) | kāškrust | kāškrusti |