From kārdināt (“to tempt”, verb (past stem kārdināj-)) + -ums (noun-forming suffix).
kārdinājums m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | kārdinājums | kārdinājumi |
genitive (ģenitīvs) | kārdinājuma | kārdinājumu |
dative (datīvs) | kārdinājumam | kārdinājumiem |
accusative (akuzatīvs) | kārdinājumu | kārdinājumus |
instrumental (instrumentālis) | kārdinājumu | kārdinājumiem |
locative (lokatīvs) | kārdinājumā | kārdinājumos |
vocative (vokatīvs) | kārdinājum | kārdinājumi |