Borrowed from German Kaninchen, later replaced by trusis.[1]
kaninķenis m (2nd declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | kaninķenis | kaninķeņi |
| accusative (akuzatīvs) | kaninķeni | kaninķeņus |
| genitive (ģenitīvs) | kaninķeņa | kaninķeņu |
| dative (datīvs) | kaninķenim | kaninķeņiem |
| instrumental (instrumentālis) | kaninķeni | kaninķeņiem |
| locative (lokatīvs) | kaninķenī | kaninķeņos |
| vocative (vokatīvs) | kaninķeni | kaninķeņi |