From kliegt (“to cry, to shout”) + -iens.
kliedziens m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | kliedziens | kliedzieni |
accusative (akuzatīvs) | kliedzienu | kliedzienus |
genitive (ģenitīvs) | kliedziena | kliedzienu |
dative (datīvs) | kliedzienam | kliedzieniem |
instrumental (instrumentālis) | kliedzienu | kliedzieniem |
locative (lokatīvs) | kliedzienā | kliedzienos |
vocative (vokatīvs) | kliedzien | kliedzieni |