kodols (“core; nucleus”) + karš (“war”).
kodolkarš m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | kodolkarš | kodolkari |
accusative (akuzatīvs) | kodolkaru | kodolkarus |
genitive (ģenitīvs) | kodolkara | kodolkaru |
dative (datīvs) | kodolkaram | kodolkariem |
instrumental (instrumentālis) | kodolkaru | kodolkariem |
locative (lokatīvs) | kodolkarā | kodolkaros |
vocative (vokatīvs) | kodolkar | kodolkari |