konstatējis (definite konstatējušais)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | konstatējis | konstatējuši | konstatējusi | konstatējušas | |||||
accusative (akuzatīvs) | konstatējušu | konstatējušus | konstatējušu | konstatējušas | |||||
genitive (ģenitīvs) | konstatējuša | konstatējušu | konstatējušas | konstatējušu | |||||
dative (datīvs) | konstatējušam | konstatējušiem | konstatējušai | konstatējušām | |||||
instrumental (instrumentālis) | konstatējušu | konstatējušiem | konstatējušu | konstatējušām | |||||
locative (lokatīvs) | konstatējušā | konstatējušos | konstatējušā | konstatējušās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||