From kuģis (“ship”) + -nieks.
kuģinieks m (1st declension, feminine form: kuģiniece)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | kuģinieks | kuģinieki |
accusative (akuzatīvs) | kuģinieku | kuģiniekus |
genitive (ģenitīvs) | kuģinieka | kuģinieku |
dative (datīvs) | kuģiniekam | kuģiniekiem |
instrumental (instrumentālis) | kuģinieku | kuģiniekiem |
locative (lokatīvs) | kuģiniekā | kuģiniekos |
vocative (vokatīvs) | kuģiniek | kuģinieki |