Perfect passive participle of labōrō (“labor, toil”).
labōrātus (feminine labōrāta, neuter labōrātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | labōrātus | labōrāta | labōrātum | labōrātī | labōrātae | labōrāta | |
genitive | labōrātī | labōrātae | labōrātī | labōrātōrum | labōrātārum | labōrātōrum | |
dative | labōrātō | labōrātae | labōrātō | labōrātīs | |||
accusative | labōrātum | labōrātam | labōrātum | labōrātōs | labōrātās | labōrāta | |
ablative | labōrātō | labōrātā | labōrātō | labōrātīs | |||
vocative | labōrāte | labōrāta | labōrātum | labōrātī | labōrātae | labōrāta |