Perfect passive participle of lacerō (“rend, mutilate”).
lacerātus (feminine lacerāta, neuter lacerātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lacerātus | lacerāta | lacerātum | lacerātī | lacerātae | lacerāta | |
genitive | lacerātī | lacerātae | lacerātī | lacerātōrum | lacerātārum | lacerātōrum | |
dative | lacerātō | lacerātae | lacerātō | lacerātīs | |||
accusative | lacerātum | lacerātam | lacerātum | lacerātōs | lacerātās | lacerāta | |
ablative | lacerātō | lacerātā | lacerātō | lacerātīs | |||
vocative | lacerāte | lacerāta | lacerātum | lacerātī | lacerātae | lacerāta |