From lacerna (“cloak”) + -ātus (“-ed”).
lacernātus (feminine lacernāta, neuter lacernātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | lacernātus | lacernāta | lacernātum | lacernātī | lacernātae | lacernāta | |
genitive | lacernātī | lacernātae | lacernātī | lacernātōrum | lacernātārum | lacernātōrum | |
dative | lacernātō | lacernātae | lacernātō | lacernātīs | |||
accusative | lacernātum | lacernātam | lacernātum | lacernātōs | lacernātās | lacernāta | |
ablative | lacernātō | lacernātā | lacernātō | lacernātīs | |||
vocative | lacernāte | lacernāta | lacernātum | lacernātī | lacernātae | lacernāta |