Perfect passive participle of laetō.
laetātus (feminine laetāta, neuter laetātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | laetātus | laetāta | laetātum | laetātī | laetātae | laetāta | |
genitive | laetātī | laetātae | laetātī | laetātōrum | laetātārum | laetātōrum | |
dative | laetātō | laetātae | laetātō | laetātīs | |||
accusative | laetātum | laetātam | laetātum | laetātōs | laetātās | laetāta | |
ablative | laetātō | laetātā | laetātō | laetātīs | |||
vocative | laetāte | laetāta | laetātum | laetātī | laetātae | laetāta |